Ziema, kad sals sasniedz -20°C atzīmi un sniegs klāj zemi 25cm biezā kārtā vai vairāk, ir piemērota vīnkoku labai ziemošanai. Ja atkušņu ir maz un ar pietiekoši pastāvīgu temperatūru +2 / -2°C robežās, tas pasargāja vīnkokus no ātrākas „pamošanās”.
Savukārt pavasaris dažkārt nāk ar novēlošanos, taču auksts marts dārzkopim nav nekāds pārsteigums. Marta mēneša aukstajās naktīs temperatūra var turēties pie -10°C atzīmes, bet dienā – tuvu nullei, līdz ar to sniega sega dārzā samazinās lēni un piesegtos vīnkokus marta beigās daļēji vēl sedz sniegs.
No saules apdegumiem dārzos vairāk var ciest ābeles, plūmes, ķirši, ja marts ir ļoti saulains. Dienvidu pusē koku miza uzsilst, bet vakarpusē un naktī – strauji atdziest un saraujas.
Kad ir īstais laiks atsegt vīnkokus
Īstais laiks vīnkoku atsegšanai ir atkarīgs no to augšanas reģiona. Ja vīnogu augšanas vietā salam vai spēcīgām pavasara salnām ir gadu no gada regulāra tendence atkārtoties (te ir runa par -5°C un zemāku temperatūru), tad ar vīnkoku atsegšanu nevajadzētu steigties.
Izskatīsim divus variantus.
Pirmais variants. Pie normālas sniegotas ziemas sniegs parasti nokūst marta beigās vai pat aprīļa sākumā. Tas arī ir brīdis, kad jāsāk domāt par vīnkoku atsegšanu. Iestājoties pastāvīgam laikam, kad temperatūra dienas laikā ir plusos, bet naktī varētu būt arī daži grādi mīnusā, ir jānoņem daļa seguma no vīnkokiem. Tas jādara, lai pavasara saules iespaidā vīnkoku zari un pumpuri neizžūst. Pavasarī saulē temperatūra var paaugstināties līdz +15°C un vairāk, tādā temperatūrā zaros sāk paātrināties uzkrāto barības vielu tērēšana. Bet tā kā augsne vēl ir auksta, līdz ar to vīnkoka sakņu sistēma nestrādā ar pilnu jaudu un rezultātā vīnkoka viengadīgie dzinumi un to pumpuri var aiziet bojā.
Otrais variants – kad augsne attiecīgā dziļumā ir iesilusi un saknes sākušas savu darbību. Pēc kā var spriest, ka augsne attiecīgā dziļumā ir iesilusi un saknes sākušas savu darbību? Ja pa vīnkoka rudens apgriešanas vietām sāk izdalīties šķidrums, par to nevajadzētu uztraukties, jo tas liecina, ka vīnkoks ir dzīvs. Zemgalē sulas cirkulācija sākas aprīļa beigās, tad es arī vīnkokus pilnībā atsedzu un jau maija sākumā uzsedzu dubultā kārtā balto agrotīklu, lai pasargātu tos pret salnām.
Agrotīkls jāuzklāj ar aprēķinu, lai jaunajiem dzinumiem būtu vieta kur stiepties uz augšu – vismaz 30cm, jo agrotīkls tiek noņemts tikai maija beigās vai jūnija sākumā, kad vairs nav iespējamas salnas. Jāņem vērā, ka Latvijā atsevišķās vietās salnas var būt līdz pat Jāņiem.
Pirms agrotīkla uzklāšanas viengadīgie zari ir jānostiprina horizontāli pie špaleras apakšējās stieples. Tikai horizontāli novietoti viengadīgie zari var dot vienmērīgu jauno dzinumu pieaugumu, kā arī tie būs iespējami izgaismoti, kas ir ļoti svarīgi, bet par to vēlāk.
Ja vīnkoks iestādīts pie ēkas sienas, tam var pielietot otru variantu un tas ir – atsegt vīnkokus jau aprīļa sākumā vai vidū. Tas būtu kādas divas nedēļas ātrāk nekā pirmajā jeb lauka variantā. Taču ir jāatstāj iespēja tos piesegt, ja gadījumā uznāk sals uz Lieldienām, kad temperatūra var noslīdēt līdz -10°C atzīmei, kaut arī pirms tam ir jau bijis pietiekami silts laiks. Vīnkoki aprīlī šādu temperatūras pazemināšanos var neizturēt un pēc pieredzes varu teikt, ka nosalst viengadīgo zaru ražas jeb centrālie pumpuri.
Vēlāk maijā plaukst aizstājējpumpuri, kuri atrodas blakus centrālajam pumpuram. Ja vīnkoks ir labi kopts, ir bijusi pietiekami saulaina vasara, tad arī aizstājējpumpurs dos ražu. Lauka jeb pirmajā variantā agrotīklu sedz tikai tad, kad sāk plaukt pumpuri, otrajā variantā agrotīklu sedz ātrāk, lai pasteidzinātu pumpuru plaukšanu.
Kāpēc tā?
Ja lauka variantā pasteidzināsim pumpuru plaukšanu, ir liela varbūtība, ka nespēsim augus pietiekami piesegt pret aukstuma atgriešanos, jo agrotīkls nepasargā vairāk par 2-3°C, un izplaukušie pumpuri vai jau lielāki dzinumi tad aizies bojā.
Jo vairāk izplaukuši ir pumpuri, jo mazāk izturīgi tie ir pret pazeminātu temperatūru. Pumpuru plaukšanas laikā vīnkopis novērtē, cik daudz pumpuru ir pārziemojuši. Mums svarīgākie ir pumpuri, kuri atrodas uz viengadīgajiem (izaugušajiem iepriekšējā gadā) dzinumiem, jo tie dos ražu. Ja vīnkoks ir ziemojis labi, tad uz viengadīgā zara atstājam pumpurus ik pa 20-25cm. Pārējos jāizlauž.
Ja pumpuri ir izsaluši
Ko darīt, ja pumpuri ir izsaluši? Jānogaida, kamēr plaukst aizstājējpumpuri un, iespējams, arī snaudošie pumpuri, kuri atrodas uz daudzgadīgās koksnes. Iespējams arī, ka plaukst gan centrālais, gan aizstājējpumpurs. Šajā gadījumā aizstājējpumpurs ir jāizlauž, jo citādi tas būs konkurējošs zars. Ja nav īsti pārliecības, kuros pumpuros ir raža un kuros ne, tad lieko dzinumu izlaušanu var veikt tad, kad dzinumi sasniegušu ap 10cm garumu un ir redzams ziedpumpurs.
Dzinumu normēšanu vajadzētu pabeigt jūnija vidū, tomēr nav tā, ka vienā piegājienā tiek visi pumpuri vai dzinumi nonormēti. Tas ir galvenais vīnkopja darbs pusotra mēneša garumā – sabalansēt dzinumu skaitu ar sakņu sistēmas spēju nodrošināt šos dzinumus ar barības vielām. Dzinumu izlaušana būtiski papildina vīnkoka apgriešanu un izlabo apgriešanas laikā pieļautās kļūdas, ļauj noteikt vīnkoka noslodzi ar ražu un dzinumiem, un uzlabo vīnkoka izgaismojamību.
Cik zaru vīnkokam ir jāatstāj
Šeit iet runa par ražojošiem vīnkokiem, tātad, pirmkārt, tieši tik zaru cik bija iepriekšējā gadā. Vīnkokam jūnija beigās visiem zariem jau ir jābūt spēcīgiem, vienāda garuma un resnuma, izvietotiem vienmērīgi pa viengadīgo dzinumu. Otrkārt, izejot no iepriekš minētā, ik pa nedēļai tiek izlauzti vārgākie, bez ražas vai noēnotie zari līdz brīdim, kad visi zari ir spēcīgi un gali tiem ir saliekušies „āķos”. Tā ir pazīme, ka vīnkoks strauji aug. Jāsaka gan, ka ir atsevišķas šķirnes, tādas kā Elegant Sverhraņij, Kristall, kurām dzinumu gali vienmēr ir taisni.
Jaunie vīnkoka dzinumi ir jāpiesien, lai tie nesagāžas krustu šķērsu un vējš tos nenolauž. Protams, jo ātrāk šādi tiek nonormēts vīnkoks, jo vairāk barības vielu tiek izlietots atlikušajiem zariem un tie izaug ātrāk. Līdz ar to ātrāk nogatavojas ogas un labāk vīnkokam nobriest dzimumi.
Dzinumu galotņošana
Nākamais svarīgākais darbs ir izaugušo dzinumu galotņošana, tas nozīmē – augošajam dzinumam nokniebt galotni 3-5 cm. Galotņošanas laiks ir 2-3 dienas pirms ziedēšanas, agrākajām vīnogu šķirnēm tas ir no 20 jūnija. Ja vīnogu šķirnei ķekaru svars nesasniedz 300gr, tad jauno dzinumu galotņošanas ieteicamais garums ir 8 lapas uz centrālā dzinuma. Ķekaru svaram sasniedzot 1kg un vairāk dzinumu garumam jābūt vismaz ar 12-14 lapām.
Kāpēc vīnkokam ir nepieciešama dzinumu galotņošana?
Augam aktīvi augot, barības vielas tiek padotas uz augšanas punktiem, notiek nepārtraukta augšējo daļu augšana un dzinumu stiepšanās garumā, jo vīnkoks pēc būtības ir liāna. Tā rezultātā pietrūkst barības vielu tieši ziedķekaru attīstībai. Nokniebjot dzinuma galotni, tiek aizkavēta galveno dzinumu augšana garumā par divām nedēļām un pārdalīta barības vielu plūsma no galotnes uz ziedķekaru un citām auga daļām. Šāds paņēmiens nodrošina augstāku ogu un ķekaru kvalitāti, kā arī ietekmē ražu kopumā.
Galotņošana veicina ne tikai labāku ziedaizmetņu attīstību, bet arī pastiprinātu pazarīšu veidošanos. Tie attīstās no zaļo dzinumu sānu jeb padusīšu pumpuriem. Ja pazarītēm ļauj nekontrolēti augt, tās negatīvi ietekmē vīnkoka stāvokli, lieki patērējot barības vielas, un noēnojot ķekarus, uz tiem veidojas ziedaizmetņi, atņemot barības vielas galveno dzinumu ziedaizmetņu attīstībai.
Kāds ir pazarīšu galotņošanas mērķis?
Panākt vīnkokā labus izgaismošanas apstākļus un papildus barības vielas galveno dzinumu apgādei. Pazarītes nedrīkst izlauzt pavisam, jo tiek traumēts ziemojošais pumpurs. Pazarītes sekmē labāku pumpuru attīstību un ziedaizmetņu aizmešanos, tāpēc pazarītes galotņo atstājot divas vai trīs lapas. Galotņoto pazarīšu pumpuri ir spējīgi dot otrās paaudzes pazarītes, kuras izlaužamas pilnībā. Uz pazarēm var attīstīties ziedķekari, bet arī tie ir jāizlauž.
Vasaras laikā galveno dzinumu un pazarīšu galotņošanu veic vairākas reizes. Ja pavasara vēlajās salnās cieš zaļie dzinumi, tad pazarītes nevajadzētu galotņot, jo no tām iespējams veidot jaunus dzinumus, kuri veicinās krūma attīstību un pat ražu, jāatzīst gan, ka mazāku un ar novēlošanos. Papildus informāciju par dzinumu izlaušanu, ziedķekaru normēšanu un galotņošnu lasiet sadaļā vīnogu kopšana.
Saulainu vasaru vēlot,
Edgars Zihmanis